Pārskatītie skaitļi liecina, ka Apvienotās Karalistes ekonomika no jūlija līdz septembrim reģistrēja nulles pieaugumu, jo gan pakalpojumu, gan ražošanas sektorā bija vērojams ievērojams kritums.
Apvienotās Karalistes ekonomika gada trešajā ceturksnī saglabājās stagnācija, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempam salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni sasniedzot 0%, liecina Nacionālā statistikas biroja dati.
Tas bija mazāks nekā iepriekšējā ceturkšņa 0,4%, kā arī zemāks par analītiķu aplēsēm par 0,1%.
Samazinājumu galvenokārt noteica izaugsmes trūkums pakalpojumu sektorā, ko galvenokārt bremzēja apdrošināšanas un finanšu sektors. Ražošana arī samazinājās par 0,4%, galvenokārt gāzes, elektrības, gaisa kondicionēšanas un tvaika piegādes krituma dēļ.
Viens no galvenajiem iemesliem vājajam sniegumam ir pieaugošās bailes no Apvienotās Karalistes virzības uz recesiju. Šīs bažas ir pastiprinājušas jaunā Apvienotās Karalistes leiboristu valdība, kas ieviesusi vairākas izmaiņas, kas ietekmē uzņēmumus pēc ievēlēšanas šī gada jūlijā.
Dažas no rudens budžetā atklātajām izmaiņām, piemēram, lielākas darba devēju nacionālās apdrošināšanas iemaksas (NIK), likušas vairākiem uzņēmumiem, tuvojoties jaunajam gadam, pārdomāt savus budžetus.
Alpešs Paleja, Lielbritānijas Rūpniecības konfederācijas (CBI) pagaidu galvenā ekonomista vietnieks, CBI tīmekļa vietnē sacīja:
“Mūsu jaunākajās aptaujās ir maz svētku prieka, kas liecina, ka priekš uzņēmējiem ekonomika virzās uz sliktāko scenāriju – sagaidāms gan ražošanas apjoma, gan darbinieku skaita samazinājums, un cenu pieauguma gaidas kļūst stingrākas. Uzņēmumi turpina minēt budžetā paziņoto pasākumu ietekmi, jo īpaši darba devēju NIC pieaugumu, kas saasina jau tā mēreno pieprasījuma vidi.”
Arī eksports saruka par 0,5%, imports samazinājās par 2,5%, tomēr neto tirdzniecības pieaugums nedaudz kompensēja kritumu. Būvniecības aktivitāte gada trešajā ceturksnī palielinājās, lai gan ne tik daudz, kā gaidīts.
Mājsaimniecību tēriņi 3. ceturksnī palika tādi paši kā iepriekšējā ceturksnī – 0.5%, jo vairāk patērētāju atturējās no tēriņiem, īpaši tuvojoties Ziemassvētkiem un citiem svētku izdevumiem.
Lai gan valdības patēriņš pieauga daudz mazāk nekā gaidīts, uzņēmumu investīcijas 2024. gada trešajā ceturksnī pieauga par 1,9%, salīdzinot ar 1,2% iepriekšējā ceturksnī.
Uzņēmumi, iespējams, paļausies uz valdību, lai ieguldītu 2025. gadā
Paleja arī sacīja: “Tuvojoties 2025. gadam, uzņēmumi vēlas, lai valdība vairotu uzticību un dotu viņiem iemeslu investēt, neatkarīgi no tā, vai tas ir sen nokavēts pasākums, lai reformētu mācekļa nodevu, atbalstot darbaspēka labsajūtu vai uzņēmējdarbības likmju reformu.
“Ilgtermiņā uzņēmumi meklēs rūpniecības stratēģiju, lai nodrošinātu stabilitāti un noteiktību, kas var atvērt inovācijas un ieguldījumus, un nodrošināt tik ļoti nepieciešamo ekonomikas izaugsmi, kas var nodrošināt labklājību gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām.”
Ņemot vērā pastāvīgo globālo ģeopolitisko nenoteiktību, ko izraisījuši Krievijas-Ukrainas un Izraēlas-Palestīnas konflikti, pieaugošo tirdzniecības spriedzi starp ES un Ķīnu, kā arī ASV un Ķīnu, iespējams, ka uzņēmumi 2025. gadā varētu būt finansiāli un stratēģiski piesardzīgāki.
Ja tā, Apvienotās Karalistes valdībai, iespējams, būs jāveic ievērojami pasākumi, lai atkal veicinātu izdevumus un inovācijas, kā arī nodokļu atvieglojumus un citus stimulus.